Afgāņi ASV sankciju laikā pievēršas kriptovalūtām
ASV sankcijas, banku bankrots un ārvalstu palīdzības un skaidras naudas pārskaitījumu izsīkums kopš talibu pārņemšanas ir sagrāvis Afganistānas ekonomiku. Talkā nāk kriptovalūtas.
Pēc talibu īstenotās varas pārņemšanas pagājušā gada augustā 22 gadus vecais Farhans Hotaks no Zabulas provinces Afganistānas dienvidos palika bez skaidras naudas.
Par Hotaka kunga vienīgo ienākumu avotu kļuva daži simti dolāru bitkoinu virtuālā makā. Pēc tam, kad tas bija pārvērsts tradicionālā valūtā, Hotakam kopā ar desmit cilvēku ģimeni izdevās aizbēgt uz Pakistānu.
“Pēc talibu pārņemšanas pie varas kriptovalūta izplatījās kā meža ugunsgrēks Afganistānā,” viņš teica. “Gandrīz nav cita veida, kā saņemt naudu.”
Hotaka kungs un viņa draugi izmanto Binance P2P kriptovalūtu biržu, kas ļauj viņiem pirkt un pārdot savas kriptovalūtas tieši ar citiem lietotājiem platformā. Atrodot pagaidu patvērumu Pakistānā, Hotaka kungs atkal tirgojas ar Bitcoin un Ethereum un tagad atgriežas ceļojumā pa Afganistānu, veidojot vlogus un mācot cilvēkiem par kriptovalūtām – digitālo naudu bez fiziskas formas, kurai varētu būt vērtība.
Kriptovalūtu cienītāji apgalvo, ka tās ir naudas nākotne un ka tās novērsīs cilvēku paļaušanos uz bankām. Un Afganistānā tieši bankas ir pārtraukušas darboties, liekot cilvēkiem pievērsties kriptovalūtai ne tikai tirdzniecībai, bet arī izdzīvošanai.
Google tendenču dati liecina, ka jūlijā tieši pirms varas pārņemšanas Kabulā Afganistānā palielinājās tīmekļa meklējumu skaits ar vārdiem “bitkoins” un “kripto”, savukārt afgāņi stāvēja rindās pie bankām, neveiksmīgi mēģinot izņemt skaidru naudu.
Pēc talibu pārņemšanas 2021. gada augustā kriptovalūtu izmantošana strauji pieauga. Pagājušajā gadā datu uzņēmums Chainalysis piešķīra Afganistānai 20. vietu no 154 valstīm, kuras tas novērtēja kriptovalūtu ieviešanas ziņā.
Tikai gadu iepriekš, 2020. gadā, uzņēmums uzskatīja Afganistānas kriptovalūtu klātbūtni par tik minimālu, ka pilnībā izslēdza to no sava reitinga.
Kā apgalvo afgāņu amerikānis Sanzars Kakars, kurš 2019. gadā izveidoja lietotni HesabPay, kas palīdz afgāņiem pārskaitīt naudu, izmantojot kriptovalūtu, valsts "kripto revolūcija" ir ASV sankciju pret Taliban un Haqqani grupējumu, kas tagad ir pie varas, rezultāts.
Sankciju dēļ darījumi ar Afganistānas bankām ir praktiski apstājušies. ASV ir konfiscējusi Afganistānas centrālās bankas aktīvus 1 TP4 T7,1 miljarda (5,4 miljardu mārciņu) vērtībā un ir pārtraukusi ASV valūtas pārskaitījumus. Uzņēmumi Polijā un Francijā, kas bija noslēguši līgumus par Afganistānas valūtas drukāšanu, ir pārtraukuši piegādes.
Pasaules starpbanku finanšu telekomunikāciju biedrība, kas pazīstama kā Swift sistēma, un kas ir starptautisko finanšu darījumu pamatā, apturēja visus pakalpojumus Afganistānā.
Sekojošā likviditātes krīze nozīmēja, ka komercbankas nevarēja aizdot naudu, un mazumtirdzniecības klienti nevarēja izņemt savu naudu no bankām.
Afganistāna, jau tā kara izpostīta ekonomika, kuras IKP 801 triljons triljonu dolāru veidoja ārvalstu palīdzība un donori, atradās uz sabrukuma robežas.
“Mēs izmantojam kriptovalūtu, lai mēģinātu atrisināt šo problēmu, ka 22,8 miljoni afgāņu virzās uz badu, tostarp viens miljons bērnu, kuri šoziem varētu nomirt badā,” sacīja Kakara kungs.
Tāda lietotne kā Kakara kunga HesabPay ļauj veikt tūlītējus līdzekļu pārskaitījumus no viena tālruņa uz citu, nepieskaroties bankām, Afganistānas valdībai vai Taliban. Trīs mēnešu laikā kopš lietotnes palaišanas tajā tika veikti vairāk nekā 2,1 miljons darījumu un tai bija 380 000 aktīvu lietotāju.
Arī palīdzības organizācijas ir izmantojušas kriptovalūtu potenciālu Afganistānā.
2013. gadā Roja Mahbūba nodibināja nevalstisko organizāciju “Digital Citizen Fund”, lai mācītu datorprogrammēšanu un finanšu pratību jaunām afgāņu sievietēm. Organizācijai bija 11 tikai sievietēm paredzēti IT centri Heratā un vēl divi Kabulā, kur 16 000 sieviešu apguva visu, sākot no Windows programmatūras līdz robotikai.
Pēc talibu pārņemšanas grupa pārorientēja savus centienus, lai jaunām sievietēm sniegtu apmācību par kriptovalūtu, izmantojot Zoom videozvanus.
Digitālā pilsoņu fonds arī sāka sūtīt naudu afgāņu ģimenēm, izmantojot kriptovalūtu, lai palīdzētu tām nodrošināt pārtiku un mājokli, un dažos gadījumos, lai palīdzētu cilvēkiem izkļūt no valsts.
“Kriptovalūta pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi kritiski svarīga Afganistānai. Visi runā par tirdzniecību. Nonācu līdz brīdim, kad es iekāpu lidmašīnā uz Kabulu, un cilvēki runāja par Dogecoin un Bitcoin,” Mahboob kundze pastāstīja BBC.
Afganistānā arvien vairāk izplatās tā sauktās “stabilā kriptovalūtas” — virtuālās kriptovalūtas, kas piesaistītas ASV dolāram, tādējādi novēršot ar kriptovalūtām parasti saistīto svārstīgumu. Pēc tam saņēmēji valūtas maiņas punktos konvertē stabilās kriptovalūtas vietējā valūtā.
Tos var nosūtīt arī tieši saņēmējiem, bez nepieciešamības pēc bankas konta.
Taču pastāv šķēršļi, kas vidusmēra afgānim apgrūtina piekļuvi kriptovalūtai.
Piekļuve internetam, lai gan pieaug, joprojām ir zema. Saskaņā ar DataReportal.com datiem, 2021. gada janvārī Afganistānā bija 8,64 miljoni interneta lietotāju.
Vēl viena būtiska problēma ir neuzticama elektrības padeve, jo elektroenerģijas padeves pārtraukumi ir bieži sastopami. Valsts jaunie talibu valdnieki ir apsūdzēti par to, ka viņi nemaksā Centrālāzijas elektroenerģijas piegādātājiem. Un, tā kā banku sistēma ir paralizēta, daudziem afgāņiem nav līdzekļu, lai apmaksātu elektrības rēķinus.
Runājot par kriptovalūtām, arī izglītība ir svarīga. Hotaka kungs teica, ka viņš atradis uzticamas tiešsaistes kopienas Telegram, WhatsApp un Facebook, kas sniedz viņam tirdzniecības padomus un piedāvā vērtīgus tirdzniecības ieteikumus. Taču tiešsaistē ir viegli atrast arī daudz dezinformācijas par kriptovalūtām.
Neskatoties uz sarežģīto mācīšanās līkni un vairākiem šķēršļiem ienākšanai tirgū, Afganistānā kriptovalūtu izmantošana tiek uzskatīta par uzlabojumu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju.
Taču kriptovalūtas nav brīnumlīdzeklis, sacīja Naidžels Ponts, HesabPay vecākais padomnieks. Viņš teica, ka Afganistānas finansiālās situācijas ierobežojumu atcelšana ir izšķiroša, lai mazinātu pieaugošo nabadzību.
“Tieši tradicionālās centralizētās fiat sistēmas neveiksmes ir tās, kas Afganistānu badā mērdē.”
Februārī ASV prezidents Džo Baidens parakstīja izpildrīkojumu, ar kuru 1,4 miljardi ASV dolāru no iesaldētajiem Afganistānas līdzekļiem tika sadalīti starp palīdzību Afganistānai un ASV 11. septembra upuru atbalstam, kuri 2010. gadā iesūdzēja tiesā Taliban un Al-Qaeda par viņu lomu uzbrukumā.
- Pēc talibu pārņemšanas Afganistānas ekonomika piedzīvo krīzi
- Cīņa par Afganistānas badā mirstošo bērnu glābšanu
Lai gan ziņojumos teikts, ka administrācija novirzīs otru pusi no iesaldētajām Afganistānas ārvalstu valūtas rezervēm humānās palīdzības grupām, izpildrīkojumā nav norādīts, kā nauda tiks atbrīvota, un tas joprojām nav skaidrs.
Lielākā daļa Afganistānas iedzīvotāju joprojām gaida likviditātes un bezdarba atvieglojumus, un Apvienoto Nāciju Organizācija brīdināja, ka valsts līdz 2022. gada vidum varētu sasniegt "gandrīz vispārēju" nabadzības līmeni 97%. Miljoniem cilvēku valstī joprojām atrodas uz bada robežas.
“Mēs vēlamies, lai ASV sankcijas tiktu atceltas, lai mēs varētu tirgoties, lai mēs varētu redzēt savas ģimenes no ārzemēm. Mēs vēlamies, lai iesaldētie līdzekļi tiktu nodoti ģimenēm Afganistānā,” sacīja Hotaka kungs.